LV / RU         



   

Meditācija 

Laiks iekšējai apcerei un dziedinošajam klusumam.

 

 

 

„Piedzīvojot sāpes, ciešanas un dusmas, ir pienācis laiks ieskatīties sevī, nevis raudzīties apkārt. Lai rastu labsajūtu, remonts ir nepieciešams vienīgi un tikai Jums. … Sava likteņa veidošana nenozīmē, ka Jūs kontrolējat  jebkuru situāciju pasaulē. Sava likteņa veidošana nozīmē stabilu virzību uz savu labsajūtu un augstāko būtību, lai arī kādi apkārt valdītu apstākļi.“ Sadhguru

 

 

Meditācija ir veids kā pārmaiņas, kuras mēs gribam saņemt no ārējas pasaules, mēs sākam meklēt, atklāt un veidot  savā iekšējā pasaulē. Pārmaiņas varam būt mēs paši un vienīgā izeja ir uz iekšu. Viens no efektīvājiem veidiem kā to izdarīt ir meditācija.

 

 

„Tas, kurš pazīst citus ir gudrs. Tas, kurš pazīst sevi ir apskaidrots.“/LAODZI

 

 

Jogā un citās mācībās meditāciju pasniedz kā pilnīgu apzināšanos, klātesamību, stāvokli - būt šeit un tagad, būt absolūti vērīgam par visu notiekošo.

Meditēt nenozīmē izvairīties no realitātes, fantazēt vai iztēloties  un piedzīvot tikai patīkamās sajūtas, bet tieši pretēji - būt reālam un azpināties savu reālo šā brīža stāvokli un sajūtas. Mums var būt jaunas un arī nepatīkamas atklāsmes par sevi, kuras ikdienas steigā un domu plūsmā mēs izlaižam un neņemam verā, bet to apzināšanās, sajušana un pieņemšana dod mums iespēja tās mainīt, izprast.

Sevis izzināšana un pieņemšana ļauj risināt ne tikai psihiskos un emocionālos līmeņus, bet tas viss pakārtojas  un labvēlīgi iedarbojas uz fizisko ķermeni, veselību.

 

Ir neskaitāmi daudz pētījumu un pierādījumu par meditācijas labvēlīgo iedarbību uz veselību.

Ar psihiskās koncetrēšanās palīdzību meditācijas laikā tiek aktivizēta enerģija, kas sekmē bioenerģētisko procesu stimulāciju un optimizāciju cilvēka organismā, kā arī uzlabo kopējo fizisko stāvokli, kas savukārt atstāj pozitīvu iespaidu arī uz cilvēka emocionālo stāvokli.“ / Elizabete Ozola, Mārtiņš Veide

 

Meditācija palīdz cīnīties ar bezmiegu, stresu, samazina paaugstinātu asinsspiedienu. Regulāra meditācija uzlabo imunitāti un palīdz tikt galā ar iekaisumu procesiem ķermenī.

  Meditācija prasa pacietību un laiku, pašdisciplīnu, darbu ar sevi, bet rezultāts tam ir stabils un vērtīgs.

Tāpat ka jebkurā jomā, lai gūtu panākumus , meditācija ir jāveic.

Meditācija paredz prāta nomierināšanu, nepieķeršanos domām, bet drīzāk to vērošanu. Cilvēka prāts ikdiekdienā ir ļoti noslogots ar domām no pagātnes atmiņām un fantāzijām par nākotni. Paralēli šīm daudzājām  domām rodas neskaitāmas emocijas, sajūtas -bailes, nepārliecība, dusmas, griezsirdība, skaudība, skumjas. Šīs daudzās domas un sajūtas  mūs aizved no šā brīža mirkļa un ņeļauj saskatīt, un sajust realitāti.  Kā arī koncentrēšanās tieši šā uz  brīža darbu vai jebkuru citu veikumu var būt mazāka. Tādēļ meditācija ir labs veids, kā trennēt prātu, lai ikdienā  prāts būtu  skaidrāks un objektīvāks. Rīcības kvalitāti nosaka mūsu iekšējais stāvoklis, it īpaši prāta spēks.

„Ja mūsu prāts ir stiprs un radošs, un spējīgs saprast konkrētās situācijas daudzos aspektus, rīcība spontāni būs efektīva. „ Džeks Forems

Meditācija attīsta arī intuīciju.

 

 

Meditācijas prakse nav sarežģīta, lai to veiktu nav jāpārzin īpašas tehnikas vai jāsēž sarežģītās pozās, bet tā nav arī laiska dažu minūšu pasēdēšana.

Svarīgi meditācijā ir apsēsties tā, lai cilvēks varētu saglabāt taisnu muguru un viņam būtu ērti. Visvienkāršākais veids kā veikt meditāciju un apklusināt prātu ir vērot savu elpu. Kā tā ieplūst un izplūst. Kad galvā ienāk domas, tās piefiksēt, bet neiesaistīties to apcerē. Domas piefiksē un atkal turpina pievērsties savai elpai. Šādi regulāri praktizējot, prāts paliek arvien mierīgāks, iestājas ilgāki und dziļāki klusuma brīži.

 

 

„Bet kas gan ir viedums un kur to var atrast ? Viedums ir prasmē būt klusam. Vienkārši vēro un ieklausies. Neko citu nevajag. Esot klusumā, vērojot un ielausoties, tevī mostas dabīgais saprāts. Ļauj klusumam vadīt tavus vārdus un darbus.“

Ekharts Tolle

 

Evija Branta